11.okt
sodien aizdomajos, kaa tas bus atgriezties Latvijaa, ja seit visi ir tik laipni un draudzigi- kapjot kalna viens otram pasaka "hej!". kur latvijaa tas vareetu notikt??
nedelas sakuma biju ekskursija uz Aaglen-vietu pie atklatas juras. biju kopa ar parejiem no valodu skolas, kura driz saksu iet. un vini bija tik draudzigi, bac, atkal nezinu, kur latvija taa butu
sodien kapu sava pirmaja kalna un sapratu, ka tas nemaz nav tik viegli kaa praataa likas. augsha lejaa skiet tas bija 2.5 vai 3 stundas. un atzimejos gramata kalna galaa, ka esmu tur bijusi
2.nov
pedejo divu nedelu laika divas nedelas nogales esmu bijusi Steinkjera, lai atpustos kur ari izmeginaju svinet Halovinu. kaa ari pirms divam nedelam uzsaku iet kartinu taisisanas pulcina. viss baigi kul, jo taas ir vieglak uztaisit neka liekas sakuma. kaa arii "zinatnes" izgudrojumi saistiba ar limi ir gajusi uz prieksu
Sodien iemeginaju vel vienu pulcinu, ko es sauktu par `stikla brinumiem` un tas man patik. ka ari piekeru sevi pie domas, ka ari majas saku domat angliski, kas nezin kaa ir, jo tomer negribas aizmirst tos dazus latviesu valodas vardus ko zinu
ka ari sonedel atbrauca otra meitene ar kuru tagad dzivoju kopa. Vina ir no Bulgarijas, kur vini sakot "nee" maaj ar galvu, un sakot "jaa" krata galvu it kaa teiktu nee peec latviesu modes, ta ka bij jautri. tagad bus jamegina pielagoties un sadzivot viena maja (bwe)
aa, kaa ari izgrebu savu pirmo Halovina kirbi, hehe, kas nemaz nav tik viegli, ka iedomats un prieks, ka kko mazliet vairak saprotu no novegu valodas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru