tas, kas šajā pasaulē man nepatīk, ir tā ķipa draudzēšanās uz to brīdi, kad kko no tevis vajag. nevaru pieņemt.

pa ilgiem laikiem

pagājis ir gads klusēšanas. esmu saņēmusi savu nākotnes e-pastu no futureme.org, ko izsūtīju sev pirms gada, bet saņēmu tagad. sākumā baidījos lasīt, ko sev vēlēju, jo šķita, ka daudz iecerētā nav izdarīts, bet izrādījās, ka tik traki nav.

Nesen gan ideja darbā uz Ziemassvētkiem katram atnest vienu personīgu foto no kāda šī gada notikuma mani samulsināja, jo. jo šķita, ka šogad nekas Tāds nozīmīgs, būtisks vai interesants nav izdarīts. varbūt vienk pēdējie 3-4 gadi bija ar lielākiem notikumiem. tomēr pārskatot futureme textu, šis tas krāšņš tomēr attausa atmiņā. un labi ka tā.

pa šo laiku ir sakrājušās 2 domas:
1- publika starpvalstu autobusos diezgan būtiski atšķiras no lidmašīnu publikas. Vismaz dodoties no Rīgas uz Čehiju kādu laiku atpakaļ nācās piedzīvot gan smakojošu salātu ēdāju starpvalstu autobusā, gan vīrus un to draudzenes, kas vairāk ierāvuši. šķiet lidmašīnās publika tomēr savādāk uzvedas.

2- nevar paļauties uz korporatīvajos twitter kontos retwītotajām ziņām par ko labu šajā iestādē, jo retwītotas jau tiek tikai labās ziņas ;)

p.s.mani samulsināja šīs lapas statistika. Daudzi ir no ASV. Interesanti un motivējoši.