nolēmu blogot tomēr biežāk un ne tikai par ceļošanu.
Nesen biju seminārā-forumā par animācijas un dokumentālā kino mijiedarbību, K-Sunī. Apsēžoties krēslā jutu - kāds mani novēro. Tā bija sieviete ar dzīves nogurušu skatienu, par kuru tai brīdī iedomājos - idejas izsmēlusi, domā, ko no jaunajajiem paņemt. Pēc brīža tā pati sieviete uzkāpa uz skatuves lepna, enerģijas pilna un pašpārliecināta par savu filmas ideju. Lepni mētāja tekstus,ka jau ilgi dzīvojot Norvēģijā un sadarbosies ar labākajiem Norvēģijas māksliniekiem. un tad es domāju: ko tad tu te dari? atbrauci Latvijā palielīties? un es tak zinu, ka līmenis Norvēģijā nav tas labākais, bet ne par to stāsts. stāsts par to, kā cilvēks pa sekundēm mainās un laikam jau sākumā tā bij baigā maska. viņas vārds ILZE BURKOVSKA JAKOBSENA
